Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Iesaldēt deputātu algas nacionāļiem neļauj

2

Kaut arī bija iespēja, ka Nacionālās apvienības mēģinājums iesaldēt Saeimas deputātu nākamā gada algas šā gada līmenī vainagosies panākumiem, arī otrs viņu piegājiens cietis neveiksmi. Saeimas deputāti, pārmetot apvienībai populismu, šo ieceri noraidīja. Līdz ar to Saeimas deputāta alga nākamgad būs par 157 eiro lielāka.

Nacionālā apvienība, atsaucoties uz nepietiekamo valsts ekonomiskās izaugsmes tempu, kā arī valsts budžeta līdzekļu trūkumu daudzu valstij prioritāru funkciju nodrošināšanai, piemēram, skolotāju algām un veselības aprūpei, uzskata, ka deputātu algu paaugstināšanai nav nedz finansiāla, nedz morāli ētiska pamata.

Tādēļ politiskais spēks rosināja grozīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kas pašreizējā redakcijā nosaka, ka valsts pārvaldes darbinieku algas aug līdz ar vidējo algu valstī. Apvienība uzskatīja, ka arī nākamgad atalgojumā par paveikto deputātiem jāsaņem tāda pati alga kā šogad, kaut arī vidējā alga valstī ir augusi.

Ceturtdien pirms Saeimas balsojuma bija skaidrs, ka Nacionālās apvienības ideju, balstot savu pozīciju apsvērumos, kas līdzīgi nacionāļu, atbalstīs arī Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai.

Skaidru noraidījumu iecerei bija paudusi tikai Vienotība, kuras līdere Solvita Āboltiņa pārmeta koalīcijas partneriem lētu populismu. Politiķes vadītā partija uzskata, ka daudz efektīvāk meklēt lieku naudu budžetam būtu dažādos iepirkumos, nevis populistisku mērķu dēļ grozīt likumu, kad tas vien šķiet izdevīgi. Turklāt valstī vairs neesot krīze, kuras laikā vajadzējis savilkt jostas.

Atsaucoties uz koalīcijas iekšējiem konfliktiem, kuru tapšanā Saskaņa nav piedalījusies un negrasās palīdzēt to atrisināšanā, Saeimas lielākās frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs solīja, ka partija balsojumā vispār nepiedalīsies. «Neprasiet mums, lai glābjam jūsu godu,» pārmetumus koalīcijas virzienā raidīja politiķis.

Arī viņš uzskata, ka lētas popularitātes dēļ grozīt likumu ir nepieļaujama un nepieņemama prakse. Daudz pareizāks risinājums būtu izstrādāt situācijai atbilstošu un juridiski korektu likumu, kas ļautu pašiem deputātiem nedomāt un nebalsot par sava darba atlīdzību.

Ņemot vērā, ka Saskaņas nepiedalīšanās balsojumā samazināja to balsu skaitu, kas nepieciešams likumprojekta pieņemšanai, Nacionālās apvienības ieceres liktenis bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rokās, kas vēl trešdien nesteidza atklāt savu pozīciju.

Taču ceturtdienas rīts apliecināja, ka ZZS, līdzīgi citiem gadījumiem, pārliecības vai politiskā aprēķina dēļ pieslējusies Vienotības viedoklim. Kaut arī pret šo deputātu algas iesaldēšanu nobalsoja tikai viens ZZS deputāts, pārējie balsojumā atturējās. Šāds balsojums pielīdzināms balsojumam «pret», bet politiķi to izmanto, lai izvairītos no atbildības par tieši paustu atbalstu vai noraidījumu kāda idejai. Rezultātā ar četru balsu pārsvaru Nacionālās apvienības mēģinājums cieta sakāvi.

Tagad ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis NRA.lv saka: «Nacionālās apvienības balsojums par deputātu algām bija balstīts tikai uz viņu personīgās identitātes spodrināšanu. Jau no laika gala šis priekšlikums bija absolūti populistisks, jo tas nebija balstīts uz reālu būtību. No tā, ka deputāti populistiski atsakās no savām algām un mēģina tādējādi iegūt kaut kādu sabiedrības daļas atzinību, cilvēki bagātāki nepaliks.»

Pirmo reizi Nacionālā apvienība deputātu algas centās iesaldēt 2013. gadā, taču arī toreiz saņēma apvainojumus populismā un cieta neveiksmi.

Jānis Lasmanis

Pievienot komentāru