- Pārtika.info - http://www.partika.info -

“Swedbank” reputācijas problēmas turpinās

Internetbankas ziņu lentē kā pēdējais jaunums ievietots plašs apcerējums ar nosaukumu Kā ripos Latvijas ekonomika, laikā, kad sāk buksēt pasaules izaugsme? Kā klājas Ķīnai, ASV, Eiropas autobūvei. Taču latviešu mēlē nav atrodamas klientiem daudz svarīgākas ziņas par to, kā Swedbank grupa izdzīvo naudas atmazgāšanas skandālā. Starptautiskie mediji vēsta, ka ASV ir neapmierinātas ar bankas līdzšinējiem centieniem cīņā ar naudas atmazgāšanu, un, kā rāda Latvijas līdzšinējā pieredze, – stratēģiskā partnera noskaņojumam uz banku biznesu ir grandioza ietekme, vēsta NRA.lv.

Jaunākajā ekonomikas apskatā Latvijas Swedbank vēsta, ka «izaugsmi ierobežos vājāks ārējais pieprasījums, vēsturiski augstā ražošanas jaudu noslodze, augošais darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, kas šogad kļūs redzamāki. Risku, kas var nosvārstīt gan pasaules, gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, joprojām ir gana daudz». Bet viens būtisks risks tekstā nav nosaukts, un tā ir pati banka. Swedbank ir lielākā Latvijā strādājošā banka, un pat niecīgākā kļūme tās darbībā ietekmē mūsu ekonomiku un sabiedrību kopumā. Atceramies 7. martu, kad tehnoloģisku problēmu dēļ uz vairākām stundām apstājās internetbankas, mobilās lietotnes, karšu un bankomātu darbība. Taču šobrīd bankas darbību satricinājis kas daudz nopietnāks par īslaicīgu kļūmi vados. Tās ir apsūdzības naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežojumu pārkāpšanā. Līdzšinējie bankas centieni atjaunot iedragāto reputāciju ar panākumiem nav vainagojušies, tā atzīst ārvalstu mediji.

ABBA bankai nepalīdzēs

Kad šķita, ka nekas sliktāks par amerikāņu pieprasīto Latvijas bankas ABLV likvidāciju pārskatāmā periodā nevar notikt, februārī banku nozares zemestrīce sākās Skandināvijā, un tās pēcgrūdieni trāpīja arī filiālēm Baltijas valstīs.
No 2007. līdz 2015. gadam starp Swedbank un Danske Bank klientu kontiem Baltijas valstīs pārskaitīti vairāki miljardi eiro, un daļa naudas nāk no Krievijas. Tā esot netīra – iegūta, izvairoties no nodokļu maksāšanas. Kā aprīļa sākumā saviem lasītājiem situāciju skaidroja The New York Times:

«Skandināvijai jau izsenis bijusi reputācija kā vienam no progresīvākajiem reģioniem pasaulē, tā pazīstama ar dāsniem vecāku pabalstiem, velosipēdu lielceļiem un ABBU. Tāpēc tas bija šoks, redzot, ka skandināvu bankas iejauktas arvien pieaugošajā naudas atmazgāšanas skandālā, apsūdzētas par palīdzību Krievijas oligarhiem, korumpētiem politiķiem un organizētās noziedzības līderiem nosūtīt simtiem miljardiem toksisku dolāru uz ārzonu nodokļu paradīzēm.»

Amerikāņi streso par dolāriem

The New York Times arī skaidro, kādēļ amerikāņiem jāiejaucas Eiropas banku problēmās un jāsūta pāri okeānam savi izmeklētāji. «Tas tāpēc, ka vietējās institūcijas netiek galā ar saviem uzdevumiem. Gandrīz visām lielajām starptautiskajām bankām, ieskaitot Danske Bank un Swedbank, ir filiāles ASV, kas ļauj tām izmantot pārskaitījumus dolāros. Tas dod federālajiem un valsts izmeklētājiem legālu pamatojumu ceļot tālu ārpus valsts robežām, ko amerikāņi arī visai agresīvi dara.» Izmeklēšanu attiecībā uz iespējamo naudas mazgāšanu caur Swedbank Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departaments veicot jau vismaz gadu.

Par to, ka vairākas ASV finanšu uzraudzības iestādes pašlaik izmeklē bankā notikušus aizdomīgus darījumus, ziņo arī aģentūra Reuters. Jebkura ASV varas iestāžu, piemēram, Tieslietu departamenta vai Vērtspapīru komisijas, rīcība ir pamats investoru bažām, jo iespējamo ASV sankciju mērogs tālu pārsniedz vietējo uzraugu sankcijas. Tās pat var apdraudēt Swedbank iespējas veikt darījumus ASV dolāros.

Lai bargie sabiedrotie atmaigst

Finansiāli banka jau tagad izjūt šo spiedienu. Akciju vērtība šogad esot kritusies par ceturto daļu. Lielais kritums gan notika no 19. līdz 21. februārim, un pašlaik līkne mazpamazām atkopjas. Arī pirmā kvartāla ienākumi tomēr pārsniedz pērnos rādītājus. Taču bankai papildu tēriņi vajadzīgi, lai demonstrētu aktīvāku cīņu ar naudas atmazgāšanu, uzraudzībai un kontrolei. Speciālas finanšu noziegumu un krāpniecības apkarošanas vienības izveidē banka investēs 95 miljonus eiro.

Līdzšinējā bankas priekšniecība amatus steigā pametusi, tai arī kompensācijas nāksies izmaksāt. Tagad Swedbank grupu vada Anderss Karlsons, un viņam ticis visai sarežģīts uzdevums visai sarežģītā brīdī:

«Bankas reputācija tikusi iedragāta, un man kā pašreizējam vadītājam augstākā prioritāte ir īstenot pasākumus, kas nodrošinās iespēju atjaunot uzticību starp klientiem, īpašniekiem un citām ieinteresētajām pusēm.» Tā vēstīts bankas paziņojumā. Un vēl viens jaunums – bankas direktoru padomes priekšsēdētāja amatam izvirzīts Zviedrijas bijušais premjerministrs Jorans Pēršons. Varbūt bargie aizokeāna sabiedrotie atmaigs, sastopoties ar pagātnē uz starptautiskās politiskās skatuves iepazītu respektablu personu.

Imants Vīksne

Foto: F64